Vientulība ir tā emocija, no kuras mēs reizēm baidāmies, bet manā situācijā daļa vientulības man pat palīdz. Es neesmu vientuļš cilvēks. Bet esmu domājis par vientulību. Un nav tā, ka vientuļam būt vienmēr ir apgrūtinoši. Esmu audzis viens, man nav ne brāļu, ne māsu, tāpēc ar vientulību esmu iemācījies sadzīvot. Esmu bijis arī pietiekami viens dzīves posmos, kad jutu, ka maniem draugiem dzīve mutuļo ar nemitīgiem notikumiem. Un ir bijis kāds laiks, kad es patiešām jutos vientuļš un pat pārdzīvoju to, ka tāds esmu. Tagad arī es ļoti bieži savos lēmumos esmu viens. Tev nav neviena, kam pajautāt padomu. Tāpēc vientulību pazīstu vairākās pakāpēs. Vientulība ir emocija, kas manī reizēm ir vairāk aktīva, reizēm mazāk, bet vienmēr tā ir jūtama. Un ir arī tāda vientulības deva, no kuras es baidos. Vientulība ir viens no maniem sarežģītajiem jautājumiem.