• Ja mēs šad tad neizdarām kaut ko neprātīgu, tad ar mums ir cauri.

  • Ne vienmēr obligāti jāatbilst tam, ko ļaudis no tevis sagaida; tev nav jāpielāgojas svešām vērtībām un kritērijiem, bet jāuzdrošinās izrādīt sava citādība arī tad, ja tā ir traucējoša.

  • Mīlestība ir kā slimība, no kuras neviens nevēlas tikt vaļā. Tie, kas to saķēruši, nepūlas atlabt, un tie, kas mīlestības dēļ cieš, atsakās ārstēties.

  • Netaisnīga mēdz būt mīlestība un izglītība, ko bērns saņem no vecākiem, un tas patiešām ietekmē viņa nākotnes iespējas. [..] bet tagad tu esi pieaudzis, un tev būtu lietderīgi paplašināt savu redzes loku, nevis mūždien gausties, žēloties par savu likteni. [..] dabā nepastāv laimīgs upuris.

  • Ar Camino ir tāpat. Ja tu paskaties kartē, 800 km šķiet kā bezgalība. Kā būs, kas būs, vai es varēšu? Un tad tu domā – vai tu vari šodien pasper vienu soli, tad nākamo, tad vēl nākamo. Vienu kilometru, tad nākamo, tad vēl nākamo. Vai tu varēsi šodien “nolauzt” 20 kilometrus? Nav svarīgi, cik bija vakar, nav svarīgi, kas notiks rīt. Cik tu vari noiet šodien? Un nemanot, solis pēc soļa, kalns aiz lejas, kilometrs aiz kilometra – un tu esi galā. Aiz muguras ir astoņi simti kilometru, smieklu, asaru, sviedru, litru, smaržu, miglu un smilšu. Bet tu pats esi galā. Kas, cita starpā, nav nemaz tik svarīgi. Katrā ziņā – ne tik svarīgi kā tie kilometri, smiltis, smiekli un pārējais.