Ar Camino ir tāpat. Ja tu paskaties kartē, 800 km šķiet kā bezgalība. Kā būs, kas būs, vai es varēšu? Un tad tu domā – vai tu vari šodien pasper vienu soli, tad nākamo, tad vēl nākamo. Vienu kilometru, tad nākamo, tad vēl nākamo. Vai tu varēsi šodien “nolauzt” 20 kilometrus? Nav svarīgi, cik bija vakar, nav svarīgi, kas notiks rīt. Cik tu vari noiet šodien? Un nemanot, solis pēc soļa, kalns aiz lejas, kilometrs aiz kilometra – un tu esi galā. Aiz muguras ir astoņi simti kilometru, smieklu, asaru, sviedru, litru, smaržu, miglu un smilšu. Bet tu pats esi galā. Kas, cita starpā, nav nemaz tik svarīgi. Katrā ziņā – ne tik svarīgi kā tie kilometri, smiltis, smiekli un pārējais.