Melnais obelisks

Citāts par nāvi

Tu neesi noslīkusi, to es piepeši apzinos. Tu neesi ne bojā gājusi, ne mirusi! Tu tikai esi attālinājusies, aizlidojusi, tomēr ne gluži tā: tu pēkšņi esi kļuvusi neredzama kā senie dievi, ir mainījies viļņu garums, tu vēl esi te, bet vairs neesi aizsniedzama, tu vienmēr būsi te un neiesi bojā, viss vienmēr pastāv, nekas neizzūd, tikai to aizsedz skatienam gaisma un ēnas, tā pastāv vienmēr – pirmsdzimšanas un pēcnāves seja, tikai reizēm tā ielūkojas tajā, ko mēs saucam par dzīvi, apžilbina mūs uz mirkli, un pēc tam mēs nekad vairs neesam pilnīgi tie paši!

Citāts par nāvi

Tu neesi noslīkusi, to es piepeši apzinos. Tu neesi ne bojā gājusi, ne mirusi! Tu tikai esi attālinājusies, aizlidojusi, tomēr ne gluži tā: tu pēkšņi esi kļuvusi neredzama kā senie dievi, ir mainījies viļņu garums, tu vēl esi te, bet vairs neesi aizsniedzama, tu vienmēr būsi te un neiesi bojā, viss vienmēr pastāv, nekas neizzūd, tikai to aizsedz skatienam gaisma un ēnas, tā pastāv vienmēr – pirmsdzimšanas un pēcnāves seja, tikai reizēm tā ielūkojas tajā, ko mēs saucam par dzīvi, apžilbina mūs uz mirkli, un pēc tam mēs nekad vairs neesam pilnīgi tie paši!

Citāts par cilvēku piemiņu

Ir vēla pēcpusdiena. Es laikrakstos lasu ģimeņu sludinājumus un izgriežu bēru ziņas. Tas man vienmēr atdod ticību cilvēcei – it īpaši pēc vakariem, kad mums vajadzējis cienāt mūsu piegādātājus vai aģentus. Ja īstenībā būtu tā, kā rakstīts bēru sludinājumos, tad cilvēks būtu absolūti pilnīgs. Tur ir tikai gādīgi tēvi, nevainojami vīri, priekšzīmīgi bērni, pašaizliedzīgas, sevi upurējušas mātes, visu apraudāti vecvecāki, veikalnieki, salīdzinājumā ar kuriem Asīzes Francisks droši vien bijis neapvaldīts egoists, labsirdībā starojoši ģenerāļi, cilvēcīgi prokurori, gandrīz vai svēti ieroču fabrikanti – vārdu sakot, ja var ticēt bēru sludinājumiem, tad iznāk, ka zemi apdzīvojuši tīrie eņģeļi bez spārniem, par kuriem neko nebijām zinājuši. Mīlestība, kas dzīvē tīrā veidā tiešām sastopama visai reti, pēc nāves spīd no visām pusēm un ir visbiežāk dabūjamā manta. Pirmšķirīgu tikumu, rūpīgas gādības, dziļas dievbijības, pašaizliedzīgas ziedošanās te ir papilnam, un arī piederīgie zina, kas piederas, – viņi ir bēdu sagrauzti, zaudējums ir neatsverams, mirušo viņi nemūžam neaizmirsīs – to lasīt ir pacilājoši, un cilvēks var būt lepns, ka pieder pie rases, kam ir tik cildenas jūtas.

Citāts par cilvēku piemiņu

Ir vēla pēcpusdiena. Es laikrakstos lasu ģimeņu sludinājumus un izgriežu bēru ziņas. Tas man vienmēr atdod ticību cilvēcei – it īpaši pēc vakariem, kad mums vajadzējis cienāt mūsu piegādātājus vai aģentus. Ja īstenībā būtu tā, kā rakstīts bēru sludinājumos, tad cilvēks būtu absolūti pilnīgs. Tur ir tikai gādīgi tēvi, nevainojami vīri, priekšzīmīgi bērni, pašaizliedzīgas, sevi upurējušas mātes, visu apraudāti vecvecāki, veikalnieki, salīdzinājumā ar kuriem Asīzes Francisks droši vien bijis neapvaldīts egoists, labsirdībā starojoši ģenerāļi, cilvēcīgi prokurori, gandrīz vai svēti ieroču fabrikanti – vārdu sakot, ja var ticēt bēru sludinājumiem, tad iznāk, ka zemi apdzīvojuši tīrie eņģeļi bez spārniem, par kuriem neko nebijām zinājuši. Mīlestība, kas dzīvē tīrā veidā tiešām sastopama visai reti, pēc nāves spīd no visām pusēm un ir visbiežāk dabūjamā manta. Pirmšķirīgu tikumu, rūpīgas gādības, dziļas dievbijības, pašaizliedzīgas ziedošanās te ir papilnam, un arī piederīgie zina, kas piederas, – viņi ir bēdu sagrauzti, zaudējums ir neatsverams, mirušo viņi nemūžam neaizmirsīs – to lasīt ir pacilājoši, un cilvēks var būt lepns, ka pieder pie rases, kam ir tik cildenas jūtas.

Citāts par vēlmēm

Tas, ko nevar dabūt, cilvēkam vienmēr liekas labāks par to, kas viņam ir. Te pastāv cilvēka dzīves romantika un idiotisms.

Citāts par vēlmēm

Tas, ko nevar dabūt, cilvēkam vienmēr liekas labāks par to, kas viņam ir. Te pastāv cilvēka dzīves romantika un idiotisms.