Sintijas stāsts

Kad ikdiena jāpavada slimnīcā, guļot gultā un cīnoties par savu dzīvību, prātā nāk domas par vērtībām dzīvē, par sev jau piederošo un iecerēm nākotnē. Laikam jau tieši vīzijas par to, ko es vēlētos nākotnē, liek cīnīties par katru elpu, soli un dienu. Nepaiet neviena diena, kad es par to neiedomātos, jo, kamēr sevi redzu nākotnē, es redzu sevi arī tagadnē – šeit uz zemes.

Slimība nav tikai nelaime, bet arī mācība, lai mainītos. Lai ieraudzītu pasaules skaistumu, apjaustu dzīvības trauslumu un straujo laika plūdumu. Tā ir iespēja atvērt sirdi mīlestībai, sirsnībai un līdzcietībai.