Citāts par dzīvi
Lēkājot pāri peļķēm Kundziņsalā, es pieķeros tavai rokai un nodomāju – tikko notika mana dzīve. Labi, ka pamanīju.
– attiecības –
– attiecības –
Kāpēc jūs, kungi, kas apprecējuši lodveida zibeņus, vecumdienās pēkšņi gribat, lai tie pārvēršas trauslos garaiņos, kas ceļas no jūsu tējas krūzēm, un arī tikai tad, kad jūs to gribat? Pie tam tēja, kuru jūs esat gatavi dzert, ir zāļu uzlējums, jo jūs moka bezmiegs un jūs nedomājat, ka tas ir no tā, ka jūsu naktī vairs nav kvēles un maiguma, bet ir vien bailes par savu nenozīmīgumu un to, ka vēl kāds cits, izņemot jūs pašus, to pamanīs.
Mēs gribam attiecības, bet negribam cilvēku, jo, tiklīdz mēs dabūjam cilvēku, viņš traucē būt mūsu izdomātajās attiecībās. Mēs īsti vairs negribam ne ar vienu rēķināties, gribam, lai pielāgojas mums. Ir aizmirsies, ka attiecības jau neveidojas autonomijā, bet berzē.
Es vispār esmu kontrastu cilvēks – vai nu pilnīgs klusums, kad sēžu viena savā plikumā, vai arī skrienu pūlī. Man patīk būt kontekstā. Vērotājai.
Man neder vienkārši nočammāt dzīvi. Manī ir nemiers dzīvot dzīvi, nevis palaist to garām.
Kad neapmierinātības zvaniņš nozvana, ir laiks augt dziļumā un plašumā! Tā vietā var, protams, sapakot koferus, lūgt otram sapakot koferus un mēģināt atkal iet 1. klasē 30 gadu vecumā. Vēlreiz 40 gadu vecumā. Tad 50 gadu vecumā. Visu laiku sacīt: cilvēks nebija īstais! Aizbēgt no attiecībām tajā brīdī, kad tās sāk prasīt darbu, nozīmē, ka tu nekad neko neiemācies.
Lapas beigas
Lapas beigas
© 2022 Citāti, visas tiesības paturētas. Izstrāde verpejs.lv