– laime –
– laime –
Bet es neesmu dzīvnieks un mirklis nav manas mājas, mirklis nav mana ieejas biļete laimē. Esmu nākotne, trausla kā ledus mirkli pirms iziešanas uz jūru, esmu pagātne, ciešanu smagais miltumaiss likteņa plecos. Esmu nākotnes un pagātnes vienlaidus projekcija uz balta, nekustīga audekla. Še vietas vienmēr pietiek vien nebeidzamajām ilgām. Bet laime ir tikai zibšņi, sīki sprakšķi starp kustīgajiem attēliem uz nekustīgā audekla.
Varētu pat sacīt, ka laimei izveidoti diezgan skaidri, lai gan nerakstīti, nosacījumi, pretējā gadījumā šī laime mums nav vajadzīga un var droši doties tālāk. Mēs to nepaturēsim. Tās ir tādas izfunktierētas prasības, kas veidojas, piemēram, paskatoties Facebook – kāda tur izskatās laime citu cilvēku fotogrāfijās.
Vārds laime mūsu laikos ir ieguvis pārspīlētu nozīmi. Ir bijuši gadu simteņi, kad tas nemaz nav bijis pazīstams. Tas toreiz nebija dzīves daļa. Palasiet labāk laikmetu ķīniešu literatūru vai indiešu un grieķu klasiķus. Emocijas vietā, kur sakņojas vārds laime, ļaudis tiecās pēc līdzsvarotas, cildenas dzīves izjūtas. Kur tā zaudēta, sākās krīzes, jūtu mulsums, romantisms un kā lēts aizstājējs rodas laimes meklēšana.
Lapas beigas
Lapas beigas
© 2022 Citāti, visas tiesības paturētas. Izstrāde verpejs.lv
