cilvēks

Citāts par pašapziņu

Daudziem cilvēkiem izmisīgi nepieciešama šī ziņa: “Es jūtu un domāju tāpat kā tu, man rūp daudzas no tām pašām lietām, kas tev, kaut arī lielākajai daļai cilvēku tās nerūp. Tu neesi viens.”

Citāts par pašapziņu

Daudziem cilvēkiem izmisīgi nepieciešama šī ziņa: “Es jūtu un domāju tāpat kā tu, man rūp daudzas no tām pašām lietām, kas tev, kaut arī lielākajai daļai cilvēku tās nerūp. Tu neesi viens.”

Citāts par cilvēku piemiņu

Ir vēla pēcpusdiena. Es laikrakstos lasu ģimeņu sludinājumus un izgriežu bēru ziņas. Tas man vienmēr atdod ticību cilvēcei – it īpaši pēc vakariem, kad mums vajadzējis cienāt mūsu piegādātājus vai aģentus. Ja īstenībā būtu tā, kā rakstīts bēru sludinājumos, tad cilvēks būtu absolūti pilnīgs. Tur ir tikai gādīgi tēvi, nevainojami vīri, priekšzīmīgi bērni, pašaizliedzīgas, sevi upurējušas mātes, visu apraudāti vecvecāki, veikalnieki, salīdzinājumā ar kuriem Asīzes Francisks droši vien bijis neapvaldīts egoists, labsirdībā starojoši ģenerāļi, cilvēcīgi prokurori, gandrīz vai svēti ieroču fabrikanti – vārdu sakot, ja var ticēt bēru sludinājumiem, tad iznāk, ka zemi apdzīvojuši tīrie eņģeļi bez spārniem, par kuriem neko nebijām zinājuši. Mīlestība, kas dzīvē tīrā veidā tiešām sastopama visai reti, pēc nāves spīd no visām pusēm un ir visbiežāk dabūjamā manta. Pirmšķirīgu tikumu, rūpīgas gādības, dziļas dievbijības, pašaizliedzīgas ziedošanās te ir papilnam, un arī piederīgie zina, kas piederas, – viņi ir bēdu sagrauzti, zaudējums ir neatsverams, mirušo viņi nemūžam neaizmirsīs – to lasīt ir pacilājoši, un cilvēks var būt lepns, ka pieder pie rases, kam ir tik cildenas jūtas.

Citāts par cilvēku piemiņu

Ir vēla pēcpusdiena. Es laikrakstos lasu ģimeņu sludinājumus un izgriežu bēru ziņas. Tas man vienmēr atdod ticību cilvēcei – it īpaši pēc vakariem, kad mums vajadzējis cienāt mūsu piegādātājus vai aģentus. Ja īstenībā būtu tā, kā rakstīts bēru sludinājumos, tad cilvēks būtu absolūti pilnīgs. Tur ir tikai gādīgi tēvi, nevainojami vīri, priekšzīmīgi bērni, pašaizliedzīgas, sevi upurējušas mātes, visu apraudāti vecvecāki, veikalnieki, salīdzinājumā ar kuriem Asīzes Francisks droši vien bijis neapvaldīts egoists, labsirdībā starojoši ģenerāļi, cilvēcīgi prokurori, gandrīz vai svēti ieroču fabrikanti – vārdu sakot, ja var ticēt bēru sludinājumiem, tad iznāk, ka zemi apdzīvojuši tīrie eņģeļi bez spārniem, par kuriem neko nebijām zinājuši. Mīlestība, kas dzīvē tīrā veidā tiešām sastopama visai reti, pēc nāves spīd no visām pusēm un ir visbiežāk dabūjamā manta. Pirmšķirīgu tikumu, rūpīgas gādības, dziļas dievbijības, pašaizliedzīgas ziedošanās te ir papilnam, un arī piederīgie zina, kas piederas, – viņi ir bēdu sagrauzti, zaudējums ir neatsverams, mirušo viņi nemūžam neaizmirsīs – to lasīt ir pacilājoši, un cilvēks var būt lepns, ka pieder pie rases, kam ir tik cildenas jūtas.

Citāts par cilvēkiem

Zūd un aiziet, zūd un aiziet, tarkšķēja vilciena riteņi. Bija, runāja, glāstīja un pazuda. Dzīves ceļojuma stacijās tas, kas dvēselē nav analfabēts, var lasīt: Meklēšana – Gaidīšana – Tikšanās – Šķiršanās – Atkalredzēšanās – Šķiršanās – un tad? Reizēm kādu ceļa gabalu jābrauc ar visai netīkamiem braucējiem, kurus izsviest nav atļauts, bet jaukākie braucēji izkāpj pārāk ātri. Viens izkāpj vienā stacijā, otrs citā, tikai pēdējā visiem kopīga, bet par šo pēdējo staciju nerunā, jo kā lai runā par to, ko nepazīst un nesaprot? Melna migla aizklāj pēdējās stacijas uzrakstu.

Citāts par cilvēkiem

Zūd un aiziet, zūd un aiziet, tarkšķēja vilciena riteņi. Bija, runāja, glāstīja un pazuda. Dzīves ceļojuma stacijās tas, kas dvēselē nav analfabēts, var lasīt: Meklēšana – Gaidīšana – Tikšanās – Šķiršanās – Atkalredzēšanās – Šķiršanās – un tad? Reizēm kādu ceļa gabalu jābrauc ar visai netīkamiem braucējiem, kurus izsviest nav atļauts, bet jaukākie braucēji izkāpj pārāk ātri. Viens izkāpj vienā stacijā, otrs citā, tikai pēdējā visiem kopīga, bet par šo pēdējo staciju nerunā, jo kā lai runā par to, ko nepazīst un nesaprot? Melna migla aizklāj pēdējās stacijas uzrakstu.

Citāts par identitāti

Visi mēs esam pudeles un kārbiņas, burkas un afišu stabi. Visus mūs aplīmēja, aplīmē un aplīmēs – sabiedriska paradumība. Jo etiķete ir cilvēku pazīšanās zīme: tev ir plats gabardīna mētelis – tu esi savējais; tev ir tetovējumi uz rokām un krūtīm – tu esi mūsējais; tev ir ģitāra un pinkaini mati – tu esi mūsu puika. Tu esi džentlmenis, tu esi nelga, tu esi snobs, un tu esi pilsonis. Citus pazīst pēc importa apģērba gabaliem, pasaules modes saules brillēm, cepurēm, kamzoliem un bikšturiem. Citiem ir nekur nedabūjamas dārgas zvērādu cepures.

Citāts par identitāti

Visi mēs esam pudeles un kārbiņas, burkas un afišu stabi. Visus mūs aplīmēja, aplīmē un aplīmēs – sabiedriska paradumība. Jo etiķete ir cilvēku pazīšanās zīme: tev ir plats gabardīna mētelis – tu esi savējais; tev ir tetovējumi uz rokām un krūtīm – tu esi mūsējais; tev ir ģitāra un pinkaini mati – tu esi mūsu puika. Tu esi džentlmenis, tu esi nelga, tu esi snobs, un tu esi pilsonis. Citus pazīst pēc importa apģērba gabaliem, pasaules modes saules brillēm, cepurēm, kamzoliem un bikšturiem. Citiem ir nekur nedabūjamas dārgas zvērādu cepures.

Citāts par laimi

Katrs nemitīgi tiecas mani audzināt. Un katrs zina visu labāk par mani. Un, klausoties šajās gatavajās receptēs, varētu domāt, ka laimes jau visur papilnam. Bet tā nemaz nav. Cilvēks prot lieliski izplānot visu – citiem.

Citāts par laimi

Katrs nemitīgi tiecas mani audzināt. Un katrs zina visu labāk par mani. Un, klausoties šajās gatavajās receptēs, varētu domāt, ka laimes jau visur papilnam. Bet tā nemaz nav. Cilvēks prot lieliski izplānot visu – citiem.

Citāts par dvēseli

Gara acs nekur citur nespēj atrast spožāku gaismu un dziļāku tumsu par to, kāda rodama cilvēkā; nekad tā nesaskatīs kaut ko citu, kas būtu baismīgāks, sarežģītāks, noslēpumaināks un bezgalīgāks par cilvēku. Varenāku ainu nekā jūra paver debesis; varenāku ainu nekā debesis paver cilvēka dvēsele.

Citāts par dvēseli

Gara acs nekur citur nespēj atrast spožāku gaismu un dziļāku tumsu par to, kāda rodama cilvēkā; nekad tā nesaskatīs kaut ko citu, kas būtu baismīgāks, sarežģītāks, noslēpumaināks un bezgalīgāks par cilvēku. Varenāku ainu nekā jūra paver debesis; varenāku ainu nekā debesis paver cilvēka dvēsele.

Citāts par novecošanu

Cilvēks… tāpat kā māja… Iesākumā nemaz nemani, ka paliek veca. Tikai vienu dienu, raugi, durvis sprūst – sienas sēžas. Pēc tam jau sazin pa kurieni ziemā sāk vilkt aukstumu, un vasarā atkal dūmo plīts, pavasaros pilina no griestiem un rudeņos pel kakti.

Citāts par novecošanu

Cilvēks… tāpat kā māja… Iesākumā nemaz nemani, ka paliek veca. Tikai vienu dienu, raugi, durvis sprūst – sienas sēžas. Pēc tam jau sazin pa kurieni ziemā sāk vilkt aukstumu, un vasarā atkal dūmo plīts, pavasaros pilina no griestiem un rudeņos pel kakti.

Citāts par grāmatām

Lasītājs nodzīvo tūkstoš dzīves pirms nomirst. Cilvēks, kurš nelasa, izdzīvo tikai vienu.

Citāts par grāmatām

Lasītājs nodzīvo tūkstoš dzīves pirms nomirst. Cilvēks, kurš nelasa, izdzīvo tikai vienu.

Citāts par personību

Es neesmu pārliecināts, vai es tiešām eksistēju. Es esmu visi rakstnieki, kuru darbus esmu lasījis, visi cilvēki, ko esmu saticis, visas sievietes, ko esmu mīlējis, un visas pilsētas, kurās esmu bijis.

Citāts par personību

Es neesmu pārliecināts, vai es tiešām eksistēju. Es esmu visi rakstnieki, kuru darbus esmu lasījis, visi cilvēki, ko esmu saticis, visas sievietes, ko esmu mīlējis, un visas pilsētas, kurās esmu bijis.

Citāts par laimi

Bet es neesmu dzīvnieks un mirklis nav manas mājas, mirklis nav mana ieejas biļete laimē. Esmu nākotne, trausla kā ledus mirkli pirms iziešanas uz jūru, esmu pagātne, ciešanu smagais miltumaiss likteņa plecos. Esmu nākotnes un pagātnes vienlaidus projekcija uz balta, nekustīga audekla. Še vietas vienmēr pietiek vien nebeidzamajām ilgām. Bet laime ir tikai zibšņi, sīki sprakšķi starp kustīgajiem attēliem uz nekustīgā audekla.

Citāts par laimi

Bet es neesmu dzīvnieks un mirklis nav manas mājas, mirklis nav mana ieejas biļete laimē. Esmu nākotne, trausla kā ledus mirkli pirms iziešanas uz jūru, esmu pagātne, ciešanu smagais miltumaiss likteņa plecos. Esmu nākotnes un pagātnes vienlaidus projekcija uz balta, nekustīga audekla. Še vietas vienmēr pietiek vien nebeidzamajām ilgām. Bet laime ir tikai zibšņi, sīki sprakšķi starp kustīgajiem attēliem uz nekustīgā audekla.