cilvēks
Citāts par cilvēkiem
Zūd un aiziet, zūd un aiziet, tarkšķēja vilciena riteņi. Bija, runāja, glāstīja un pazuda. Dzīves ceļojuma stacijās tas, kas dvēselē nav analfabēts, var lasīt: Meklēšana – Gaidīšana – Tikšanās – Šķiršanās – Atkalredzēšanās – Šķiršanās – un tad? Reizēm kādu ceļa gabalu jābrauc ar visai netīkamiem braucējiem, kurus izsviest nav atļauts, bet jaukākie braucēji izkāpj pārāk ātri. Viens izkāpj vienā stacijā, otrs citā, tikai pēdējā visiem kopīga, bet par šo pēdējo staciju nerunā, jo kā lai runā par to, ko nepazīst un nesaprot? Melna migla aizklāj pēdējās stacijas uzrakstu.
Citāts par cilvēkiem
Zūd un aiziet, zūd un aiziet, tarkšķēja vilciena riteņi. Bija, runāja, glāstīja un pazuda. Dzīves ceļojuma stacijās tas, kas dvēselē nav analfabēts, var lasīt: Meklēšana – Gaidīšana – Tikšanās – Šķiršanās – Atkalredzēšanās – Šķiršanās – un tad? Reizēm kādu ceļa gabalu jābrauc ar visai netīkamiem braucējiem, kurus izsviest nav atļauts, bet jaukākie braucēji izkāpj pārāk ātri. Viens izkāpj vienā stacijā, otrs citā, tikai pēdējā visiem kopīga, bet par šo pēdējo staciju nerunā, jo kā lai runā par to, ko nepazīst un nesaprot? Melna migla aizklāj pēdējās stacijas uzrakstu.
Citāts par identitāti
Visi mēs esam pudeles un kārbiņas, burkas un afišu stabi. Visus mūs aplīmēja, aplīmē un aplīmēs – sabiedriska paradumība. Jo etiķete ir cilvēku pazīšanās zīme: tev ir plats gabardīna mētelis – tu esi savējais; tev ir tetovējumi uz rokām un krūtīm – tu esi mūsējais; tev ir ģitāra un pinkaini mati – tu esi mūsu puika. Tu esi džentlmenis, tu esi nelga, tu esi snobs, un tu esi pilsonis. Citus pazīst pēc importa apģērba gabaliem, pasaules modes saules brillēm, cepurēm, kamzoliem un bikšturiem. Citiem ir nekur nedabūjamas dārgas zvērādu cepures.
Citāts par identitāti
Visi mēs esam pudeles un kārbiņas, burkas un afišu stabi. Visus mūs aplīmēja, aplīmē un aplīmēs – sabiedriska paradumība. Jo etiķete ir cilvēku pazīšanās zīme: tev ir plats gabardīna mētelis – tu esi savējais; tev ir tetovējumi uz rokām un krūtīm – tu esi mūsējais; tev ir ģitāra un pinkaini mati – tu esi mūsu puika. Tu esi džentlmenis, tu esi nelga, tu esi snobs, un tu esi pilsonis. Citus pazīst pēc importa apģērba gabaliem, pasaules modes saules brillēm, cepurēm, kamzoliem un bikšturiem. Citiem ir nekur nedabūjamas dārgas zvērādu cepures.
Citāts par laimi
Katrs nemitīgi tiecas mani audzināt. Un katrs zina visu labāk par mani. Un, klausoties šajās gatavajās receptēs, varētu domāt, ka laimes jau visur papilnam. Bet tā nemaz nav. Cilvēks prot lieliski izplānot visu – citiem.
Citāts par laimi
Katrs nemitīgi tiecas mani audzināt. Un katrs zina visu labāk par mani. Un, klausoties šajās gatavajās receptēs, varētu domāt, ka laimes jau visur papilnam. Bet tā nemaz nav. Cilvēks prot lieliski izplānot visu – citiem.
Citāts par dvēseli
Gara acs nekur citur nespēj atrast spožāku gaismu un dziļāku tumsu par to, kāda rodama cilvēkā; nekad tā nesaskatīs kaut ko citu, kas būtu baismīgāks, sarežģītāks, noslēpumaināks un bezgalīgāks par cilvēku. Varenāku ainu nekā jūra paver debesis; varenāku ainu nekā debesis paver cilvēka dvēsele.
Citāts par dvēseli
Gara acs nekur citur nespēj atrast spožāku gaismu un dziļāku tumsu par to, kāda rodama cilvēkā; nekad tā nesaskatīs kaut ko citu, kas būtu baismīgāks, sarežģītāks, noslēpumaināks un bezgalīgāks par cilvēku. Varenāku ainu nekā jūra paver debesis; varenāku ainu nekā debesis paver cilvēka dvēsele.
Citāts par novecošanu
Cilvēks… tāpat kā māja… Iesākumā nemaz nemani, ka paliek veca. Tikai vienu dienu, raugi, durvis sprūst – sienas sēžas. Pēc tam jau sazin pa kurieni ziemā sāk vilkt aukstumu, un vasarā atkal dūmo plīts, pavasaros pilina no griestiem un rudeņos pel kakti.
Citāts par novecošanu
Cilvēks… tāpat kā māja… Iesākumā nemaz nemani, ka paliek veca. Tikai vienu dienu, raugi, durvis sprūst – sienas sēžas. Pēc tam jau sazin pa kurieni ziemā sāk vilkt aukstumu, un vasarā atkal dūmo plīts, pavasaros pilina no griestiem un rudeņos pel kakti.
Citāts par grāmatām
Lasītājs nodzīvo tūkstoš dzīves pirms nomirst. Cilvēks, kurš nelasa, izdzīvo tikai vienu.
Citāts par grāmatām
Lasītājs nodzīvo tūkstoš dzīves pirms nomirst. Cilvēks, kurš nelasa, izdzīvo tikai vienu.
Citāts par personību
Es neesmu pārliecināts, vai es tiešām eksistēju. Es esmu visi rakstnieki, kuru darbus esmu lasījis, visi cilvēki, ko esmu saticis, visas sievietes, ko esmu mīlējis, un visas pilsētas, kurās esmu bijis.
Citāts par personību
Es neesmu pārliecināts, vai es tiešām eksistēju. Es esmu visi rakstnieki, kuru darbus esmu lasījis, visi cilvēki, ko esmu saticis, visas sievietes, ko esmu mīlējis, un visas pilsētas, kurās esmu bijis.
Citāts par laimi
Bet es neesmu dzīvnieks un mirklis nav manas mājas, mirklis nav mana ieejas biļete laimē. Esmu nākotne, trausla kā ledus mirkli pirms iziešanas uz jūru, esmu pagātne, ciešanu smagais miltumaiss likteņa plecos. Esmu nākotnes un pagātnes vienlaidus projekcija uz balta, nekustīga audekla. Še vietas vienmēr pietiek vien nebeidzamajām ilgām. Bet laime ir tikai zibšņi, sīki sprakšķi starp kustīgajiem attēliem uz nekustīgā audekla.
Citāts par laimi
Bet es neesmu dzīvnieks un mirklis nav manas mājas, mirklis nav mana ieejas biļete laimē. Esmu nākotne, trausla kā ledus mirkli pirms iziešanas uz jūru, esmu pagātne, ciešanu smagais miltumaiss likteņa plecos. Esmu nākotnes un pagātnes vienlaidus projekcija uz balta, nekustīga audekla. Še vietas vienmēr pietiek vien nebeidzamajām ilgām. Bet laime ir tikai zibšņi, sīki sprakšķi starp kustīgajiem attēliem uz nekustīgā audekla.
Citāts par grāmatām
Nomirstot cilvēki izzūd. Viņu balsis, viņu smiekli, viņu elpas siltums. Viņu miesa. Galu galā viņu kauli. Visas dzīvās atmiņas par viņiem pārtrūkst. Tas ir gan baisi, gan dabiski. Tomēr daži ir izņēmumi šajā iznīcībā. Jo savās uzrakstītajās grāmatās viņi turpina dzīvot. Mēs varam viņus atklāt no jauna. Viņu humoru, viņu balss toni, viņu noskaņas. Caur uzrakstīto vārdu viņi spēj jūs sadusmot vai iepriecināt. Viņi spēj jūs mierināt. Viņi spēj jūs mulsināt. Viņi spēj jūs mainīt. Viņi spēj to visu, lai gan ir miruši. Kā mušas dzintarā, kā ledū iesaluši līķi, kam pēc dabas likumiem būtu jāmirst, bet kurus saudzējis papīra un tintes brīnumus. Tā ir mazliet burvestība.
Citāts par grāmatām
Nomirstot cilvēki izzūd. Viņu balsis, viņu smiekli, viņu elpas siltums. Viņu miesa. Galu galā viņu kauli. Visas dzīvās atmiņas par viņiem pārtrūkst. Tas ir gan baisi, gan dabiski. Tomēr daži ir izņēmumi šajā iznīcībā. Jo savās uzrakstītajās grāmatās viņi turpina dzīvot. Mēs varam viņus atklāt no jauna. Viņu humoru, viņu balss toni, viņu noskaņas. Caur uzrakstīto vārdu viņi spēj jūs sadusmot vai iepriecināt. Viņi spēj jūs mierināt. Viņi spēj jūs mulsināt. Viņi spēj jūs mainīt. Viņi spēj to visu, lai gan ir miruši. Kā mušas dzintarā, kā ledū iesaluši līķi, kam pēc dabas likumiem būtu jāmirst, bet kurus saudzējis papīra un tintes brīnumus. Tā ir mazliet burvestība.
Citāts par pārmaiņām
Jebkurš rakstnieks ir sūdzībnieks. Jebkura literatūra ir denunciācija. Neredzu jēgu rakstīt grāmatas, ja vien tā nav akas piespļaušana. Izrādās, ka esmu vairāku notikumu liecinieks un ka turklāt pazīstu kādu pietiekami traku izdevēju, kurš man ļaus tos izstāstīt. Sākumā es neko neprasīju. Es biju nokļuvis mehānismā, kas samala visu savā ceļā, un man pat prātā neienāca, ka varēšu no tā izrauties neskarts. Visās malās meklēju, kurš varētu būt tas, kas spēs pārveidot pasauli, līdz kādu dienu aptvēru, ka varbūt tas esmu es pats.
Citāts par pārmaiņām
Jebkurš rakstnieks ir sūdzībnieks. Jebkura literatūra ir denunciācija. Neredzu jēgu rakstīt grāmatas, ja vien tā nav akas piespļaušana. Izrādās, ka esmu vairāku notikumu liecinieks un ka turklāt pazīstu kādu pietiekami traku izdevēju, kurš man ļaus tos izstāstīt. Sākumā es neko neprasīju. Es biju nokļuvis mehānismā, kas samala visu savā ceļā, un man pat prātā neienāca, ka varēšu no tā izrauties neskarts. Visās malās meklēju, kurš varētu būt tas, kas spēs pārveidot pasauli, līdz kādu dienu aptvēru, ka varbūt tas esmu es pats.
